Ņūdeli: Ekonomisti, izpilddirektori un eksperti norāda, ka lēnā Indijas ekonomika un nozares, kas ir ļoti atkarīgas no jēlnaftas, piemēram, aviācija, kuģniecība, autotransports un dzelzceļa transports, visticamāk, gūs labumu no pēkšņa jēlnaftas cenu krituma koronavīrusa epidēmijas dēļ Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā naftas importētāja.
Tā kā dažādas nozares maina savu stratēģiju koronavīrusa uzliesmojuma dēļ samazināto enerģijas pieprasījuma prognožu dēļ, lielie naftas importētāji, piemēram, Indija, cenšas panākt labāku darījumu. Indija ir trešā lielākā naftas importētāja pasaulē un ceturtā lielākā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pircēja.
Naftas tirgus pašlaik saskaras ar situāciju, ko sauc par contango, kurā spot cenas ir zemākas nekā fjūčeru cenas.
“Vairāku aģentūru aplēses liecina, ka Ķīnas jēlnaftas pieprasījums 1. ceturksnī samazināsies par 15–20 %, kā rezultātā samazināsies globālais jēlnaftas pieprasījums. Tas atspoguļojas jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes cenās, kas abas ir labvēlīgas Indijai. Tas palīdzēs Indijai uzlabot makroekonomiskos parametrus, ierobežojot tekošā konta deficītu, saglabājot stabilu valūtas maiņas režīmu un līdz ar to arī inflāciju,” sacīja Debašišs Mišra, Deloitte India partneris.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) un Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) pēc koronavīrusa uzliesmojuma ir samazinājušas globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozi.
“Tādas nozares kā aviācija, krāsu, keramikas, dažu rūpniecības produktu ražošana utt. gūtu labumu no labvēlīga cenu režīma,” piebilda Mišra.
Indija ir nozīmīgs Āzijas naftas pārstrādes centrs ar uzstādīto jaudu vairāk nekā 249,4 miljoni tonnu gadā (mtpa) 23 naftas pārstrādes rūpnīcās. Saskaņā ar Naftas plānošanas un analīzes nodaļas datiem, Indijas jēlnaftas groza cena, kas 2018. un 2019. finanšu gadā bija vidēji 56,43 USD par barelu, bet 2019. gada decembrī vidēji bija 65,52 USD. 13. februārī cena bija 54,93 USD par barelu. Indijas jēlnaftas grozs atspoguļo Omānas, Dubaijas un Brent jēlnaftas vidējo cenu.
“Iepriekš labvēlīgās naftas cenas ievērojami uzlaboja aviokompāniju rentabilitāti,” sacīja Kindžals Šahs, reitingu aģentūras ICRA Ltd. korporatīvo reitingu viceprezidents.
Ekonomikas lejupslīdes laikā Indijas gaisa satiksmes nozarē 2019. gadā pasažieru skaits pieauga par 3,7 %, sasniedzot 144 miljonus pasažieru.
“Šis varētu būt labs laiks aviosabiedrībām, lai kompensētu zaudējumus. Aviokompānijas to var izmantot, lai atgūtu zaudējumus, savukārt ceļotāji var izmantot šo brīdi, lai plānotu ceļojumu, jo aviobiļešu cenas kļūtu draudzīgākas maciņiem,” sacīja Marks Mārtins, aviācijas konsultantu uzņēmuma Martin Consulting Llc dibinātājs un izpilddirektors.
Koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā ir piespiedis enerģētikas uzņēmumus apturēt piegādes līgumus un samazināt ražošanu. Tas ir ietekmējis gan globālās naftas cenas, gan piegādes tarifus. Tirdzniecības spriedze un globālās ekonomikas palēnināšanās arī negatīvi ietekmē enerģijas tirgus.
Indijas Ķīmijas padomes, nozares organizācijas, amatpersonas norādīja, ka Indija ir atkarīga no Ķīnas ķīmisko vielu importā visā vērtību ķēdē, un šīs valsts daļa importā svārstās no 10 līdz 40 %. Naftas ķīmijas nozare kalpo par mugurkaulu dažādām citām ražošanas un neražošanas nozarēm, piemēram, infrastruktūrai, automobiļiem, tekstilizstrādājumiem un patēriņa precēm.
“No Ķīnas tiek importēts plašs izejvielu un starpproduktu klāsts. Lai gan līdz šim uzņēmumi, kas tos importē, nav būtiski ietekmēti, to piegādes ķēde izsīkst. Tāpēc, ja situācija neuzlabosies, tie var izjust ietekmi nākotnē,” sacīja Sudhirs Šenojs, Dow Chemical International Pvt. Ltd. valsts prezidents un izpilddirektors.
Tas varētu sniegt labumu vietējiem gumijas ķīmisko vielu, grafīta elektrodu, kvēpu, krāsvielu un pigmentu ražotājiem, jo mazāks imports no Ķīnas varētu piespiest galapatērētājus tos iegādāties vietējā tirgū.
Zemākas jēlnaftas cenas arī sniedz labas ziņas valdības kasei ieņēmumu deficīta un strauji augošā fiskālā deficīta apstākļos. Ņemot vērā lēno ieņēmumu pieaugumu, finanšu ministre Nirmala Sitharaman, iesniedzot Savienības budžetu, izmantoja izņēmuma klauzulu, lai 2019.–2020. gada fiskālajā deficītā piemērotu 50 bāzes punktu atkāpi, tādējādi samazinot pārskatīto aplēsi līdz 3,8 % no IKP.
Indijas Rezervju bankas (RBI) vadītājs Šaktikanta Dass sestdien paziņoja, ka naftas cenu kritumam būs pozitīva ietekme uz inflāciju. "Galveno pieaugumu rada pārtikas inflācija, proti, dārzeņu un olbaltumvielu produktu cenas. Pamatinflācija ir nedaudz pieaugusi telekomunikāciju tarifu pārskatīšanas dēļ," viņš piebilda.
Ražošanas sektora lejupslīdes dēļ Indijas rūpnīcu produkcija decembrī saruka, savukārt mazumtirdzniecības inflācija janvārī paātrinājās sesto mēnesi pēc kārtas, radot šaubas par jaunās ekonomikas atveseļošanās procesu. Valsts statistikas birojs lēš, ka Indijas ekonomikas izaugsme 2019.–2020. gadā sasniegs 11 gadu zemāko līmeni – 5 %, pateicoties lēnajam patēriņam un investīciju pieprasījumam.
Madans Sabnaviss, CARE Ratings galvenais ekonomists, sacīja, ka zemākas naftas cenas ir bijušas svētība Indijai. "Tomēr nevar izslēgt augšupvērstu spiedienu, jo OPEC un citas eksportētājvalstis sagaida zināmus samazinājumus. Tāpēc mums jākoncentrējas uz to, kā palielināt eksportu un jācenšas izmantot zemāku naftas cenu cēloni, proti, koronavīrusu, un virzīt mūsu preces uz Ķīnu, vienlaikus meklējot alternatīvas importa piegādātājiem. Par laimi, pateicoties stabilajām kapitāla plūsmām, spiediens uz rūpiju nav problēma," viņš piebilda.
Noraizējusies par naftas pieprasījuma situāciju, OPEC varētu paātrināt savu 5.-6. marta sanāksmi, un tās tehniskā panelis ieteiks provizoriski samazināt OPEC+ vienošanos.
“Veselīgā importa apjoma no austrumiem dēļ ietekme uz konteineru ostām, piemēram, JNPT (Džavaharlala Nehru ostas fonds), būs liela, savukārt ietekme uz Mundras ostu būs ierobežota,” sacīja Džagannarajans Padmanabhans, Crisil Infrastructure Advisory transporta un loģistikas direktors un prakses vadītājs. “No otras puses, daļa ražošanas var īslaicīgi pārcelties no Ķīnas uz Indiju.”
Lai gan jēlnaftas cenu kāpums pieaugošā saspīlējuma dēļ starp ASV un Irānu bija īslaicīgs, koronavīrusa uzliesmojums un nenovēršamā OPEC valstu ražošanas samazināšana ir radījusi zināmu nenoteiktību.
"Lai gan naftas cenas ir zemas, valūtas kurss (rūpija pret dolāru) pieaug, kas arī noved pie augstākām izmaksām. Mēs jūtamies ērti, ja rūpija ir aptuveni 65–70 rūpijas pret dolāru. Tā kā liela daļa mūsu izdevumu, tostarp aviācijas degvielas izmaksas, tiek apmaksāti dolāros, ārvalstu valūta ir svarīgs mūsu izmaksu aspekts," sacīja Ņūdeli bāzētas budžeta aviokompānijas vecākais vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Protams, naftas pieprasījuma atjaunošanās varētu atkal veicināt cenu kāpumu, kas savukārt varētu veicināt inflāciju un kaitēt pieprasījumam.
Augstākas naftas cenas arī netieši ietekmē, palielinot ražošanas un transporta izmaksas, un rada spiedienu uz pārtikas inflāciju. Jebkādi centieni mazināt patērētāju slogu, samazinot akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, kavētu ieņēmumu iekasēšanu.
Ravindra Sonavane, Kalpana Pathak, Asit Ranjan Mishra, Shreya Nandi, Rik Kundu, Navadha Pandey un Gireesh Chandra Prasad piedalījās šajā stāstā.
Jūs tagad esat abonējis mūsu jaunumus. Ja neatrodat no mums saņemtu e-pastu, lūdzu, pārbaudiet surogātpasta mapi.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 28. aprīlis